Dieviņš
Kad Dieviņš iet, mums tiek ievilkts pluss
Pār rudziem iet, viss kļūst ļoti kluss
Rimst ļaunie sīkt un rimst piktie bļaut
Bet slīpie raust, tiem mūs nepārspļaut
Bet Dieviņš iet un aug skaists mums dēls
Un meita aug, dziļš ir vakars vēls
Un čiekurs krīt, tā rit mūžība
Tik smuki rit, ta ta ta ta taaaa
Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to
Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco
Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc
Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo
Un rudzi zied, jo kā gan neziedēt
Ja Dieviņš lēns smukumu nāk sēt
Ir smukums kluss un ir klusums smuks
Ja būsi kluss, Dieviņš neaizmuks
Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to
Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco
Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc
Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo
Man troksnis nepatīk, es neizvēlos to
Jo troksnim patīk, ja tam nerri uzdanco
Nav mūsu ģimenē neviens, kas kliedz un ķērc
Neviens, kas kliedz un ou ou ou ooo ou oo