dīvaina brīvības forma (feat. Amanda Grīnberga)
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Patīkami tverties ēnas pusē
Neredzams es šeit, un vējš klusē
Nav jāmaldas pa labirintu
Vari darīt ko tu gribi
Un pie kājas
Ka citiem nav pie kājas
Un tu nepiekāpsies
Jo nav jāpiekāpjas
Gaidu izdevību (Ei)
Gaidu kad man kāds ko pateiks
Tad man būs visas tiesības tevi, suka, saplēst
(Aizver muti)
Vot tāda brīvības forma
Saki to ko domā
Bet domā ko tu saki
Tā ir ķīlnieka loma
Es tikai gribēju
Lai tu vaļā turi acis
Jo agri vai vēlu
Tā čūska sevi apēdīs pati
Paliec paralizēts
Jo aizskart tevi nespēj nekas
Ķīlnieku ielenkumā
Un ķīlnieks arī pats
Bet tavs alibī vienmēr
Ka tu cīnies par to sapni
Un auglis jāsadedzina
Lai izvārītos zapte
Tā es to redzēju
Un ja es izrādītos akls
Tad visticamāk redzētu
Visu to pašu
(To pašu, to pašu)
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Jau no bērnības
Labais manās acīs bija tikai teorētisks
Visas tās lietas ko vecāki māca
Nenozīmē neko
Jo nesakrīt ar realitāti
Nedzīvo pēc savas devīzes
(Nahuj)
Bet liek mīlēt un godāt
Tas šķita tik melīgi
Bet tas neliedza domāt:
"Varbūt tas esmu es, kas nevienu nemīl,
Un tāpēc visi mēsli uz pleciem man nonāk"
Citur nekad nejutos es tik nebrīvi
Kā svētdienas skolā
Vienmēr jutos kā aiz stikla
It kā vērotu no malas
Un arī mani neaiztika
Kā sērkoka galvu
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Uz katras lapas viens un tas pats
Stāsts par karu un mieru
Bet nekad tu pats neatklāj
Kam tu raksti savu dziesmu
Bet ārā tā ir cita bilde
Daba ar mani ārā runā
Rāda savu dabu
Un prasa: "kas tu tāds?"
Bet lai kā mēģinātu es izskaitļot
Dabas un prāta vidusceļu
Es sevi zinu tik pat ļoti
Cik es zinu tevi
Un zinu mīlestība
Tas ir garīgs darbs
Bet es negribu būt kalps
Es gribu vadīt pats
Jo tikai tad
Tikai tad es būšu darījis abus
Un tikai tad
Tikai tad būsim pazīstami