Dzīve kā košums
Mārtiņš Freimanis
Dzīve kā košums
Divdesmit septiņas ziemas un nieki
Tauriņa prieki
Aplidot nezinot
Dienas kā sākums
Divdesmit četras stundas no vietas
Es pārskaitu lietas
Bet tevis tur nav, acis sāpīgi grauž
Un ne pa jokam
Es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām
Pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt
Debesis peklē
Tu esi no alvas
Kā finiša balva otrajā klasē
Distanču trasē
Tāds kā balts sasniegums
Ir jau par vēlu meklēt ko cēlu
Es uzlieku rokas uz baltajām krūtīm
Un iekūstu ādā, lai sajuktu prātā
Un ne pa jokam
Es esmu tāds kā nobijies
Ar abām rokām
Pie sirdsapziņas pieķēries
Pārsteigums, izmisums
Abiem mums noziegums
Par vēlu meklēt
Debesis peklē