Satīties sapīties
Mārtiņš Freimanis
Satīties, sapīties
Un pēc tam atzīties
Nav vairs kur paglābties
Nav par ko izlikties
Sākums vai nobeigums
Sāpes vai pārsteigums
Kas gan tur bija starp mums
Kāds bija jautājums
Un es saku sev vēl neaizej vēl
Nesāpēs vēl
Bet tiklīdz es apstāšos
Es pakļaušos
Kā gribētu
Lai savas domas iestudētu
Es pats
Atļauties nobīties
Nozagt un aizlaisties
Kabatām piebāztām
Sirdīm un lamatām
Rokas uz acīm un
Neredzēt, nezināt
Tāds nu ir iznākums
Laiks varbūt piedos mums