Nav manā plānā
Betona sienas mani ievelk kā atvars
It īpaši nedēļas beigās, kad dedzinām aknas
Cerībā, ka mani nevarēs kāds nezināms atrast
Liekas, ka paslēpšu sevi, bet māju sienas ir aklas
Kaut arī neprotu rakstīt kā reiz kāds literāts pratis
Zinu, ka jakas piedurknē slēpjas kāds diženāks sapnis
Svilināt plates un patērēt tintes galonu dienā
Rakstīt uz ielām - ar reklāmu balona vietā
Neceru dabūt zelta medaļas ar kartona dziesmām
Un būvēt ēkas ar stikla kāpnēm un marmora sienām
Par to rakstu, kad naktīs iedvesmas cargo man pienāk
Un tagad sabiedriskajā sanāk bez talona iekāpt
Tas nav viegli - pētīt griestus, kad prātā zobrati negriežas
Nerakstu viņai ziņas, jo liekas viņa to necieš
Liekas viss ir tik diži, bet mēs prasti zemieši
Kam asinīs ir vēlme pretoties un rast nemieru, bet
Es neeju naktī kost, es šonakt prosta attīros
Sasmalcinu reperus un pēc tam metu skapī tos
Es savu laimi slēpju papīros un grafītos
Un man pat īsti nerūp, vai dēļ tā mani kāds apbrīnos
Gribu, lai visur ir miers, jo kari tāpat beidzas reiz
Nav man naida pret tiem, kas man kādreiz bieži teica "Beidz!"
Man vajag uztīt, puikas to pēc šitā reisa veiks
Man tā jau iet labi, bet puse jūs sakāt: "Ej pa kreisi!"
Es savu ceļu zinu, nevajag jūsu GPS
Krāju pieredzes punktus, lai ir ko savā CV mest
Redzu savus mērķus un man paplašinās zīlītes
Man nevajag pat sēnes, esmu štīmī tajā brīdī es
Un šajā naktī es to jūtu daudz stiprāk
Te virmo dūmi un, vispār, tas nav tik cool, vislaik kūpināt bieži
Bet es neklūpu, es to mūzikā lieku
Šonakt klusēju, man neprasās pat studijā kliegt
No rīta guļu kā beigts, neceļu trubu, jo neceļos pats
Tuvu pie sejas paveras skats, kur ved neceļos takas
Bet es tur neiešu, tas nav manā plānā
Man vajag laimi, nevis lai balvas uz galda ir kārtām, ay
Man vajag laimi, nevis papīru
Gaisu manās plaušās, mazliet gaisu manā sapnī
Un atrauties no ēnas, kura taisās mani aprīt
Prom no enerģijām sliktām, kuras laižas man gar acīm
Un maizi manā skapī, un sviestu manā traukā
Ko vispār es daru, ļaudis bieži man to jautā
Es bieži esmu autā, tikpat bieži esmu skaidrā
Man liekas man ir maz, bet tomēr liekas man ir vairāk kā man liekas
Man ir vairāk kā es gribētu, kad mazāk par to domāju
Kaut vairāk par to zinātu, cik laika manās rokās
Cik laika manā pulkstenī, cik aitas manās domās
Kad es nespēju iemigt, jā, tas ir vaibs ar tādu nokrāsu