Ekstravagants
[Intro]
En Prise
Ā
[1. pants: Wiesulis]
Es lieku krustu savās kastītēs, bet rotaslietas nepārdodu
Slīdu tev pāri, manas domas sviesta cehā rodas
Redzi mani pa logu ielas ekrānos
Ravēju darba augļus tās dobes stiepjas hektāros
Es lieku krustus pāri repakiem kā eksorcists
Neapzināti despotisks, es tikai esmu es un viss
Tev vairs nav opciju zināmu
Lieku krustus pār demagogiem, Poncijs Pilāts
Temperatūras liek tev redzēt koncī mirāžas
Un uzvesties par zombiju slimāk
Tu savu čiku nebiji redzējis tādā kondīcijā
Man vajag dziru visai diennaktij, blondīnes divām
Manā garā nav māt ar galvu un portvīnu cilāt
Mūsu garā sarullēt piecas porcijas spinātu
Man galvā putni un tie prom no pažobeles nedodas
Es tikai ceļu līmeni, tas pats no sevis nerodas!
Stafs ar citas raudzes tekstūru
Mūzika no ēnām, kam vietas zem saules netrūkst
Gaidi, es braucu nelūgts kliegt un lauzt dekorus
Spiežu pa galvas sektoru, lietoju aukstas metodes
Pa šampanieša pudeli sāk molekulas kāpt
Esmu funkcijā un izskatos kā Holivudas plāksne
Pieprasījums aug, leju Stoli, truba sprāgst
Bet šobrīd īsti neesmu uz politkorektumu kārs
Mainu kārtību un piekopju, bet nekopšu nekārtību
Šī grib būt mana Mrs, bet es neprotu netrāpīt
Tie purni, kuri atstāt savas replikas netā mīl
Pēc laika krata pakausi bungām manā setā līdzi
Mūs vēji nes, kur vajag, buras gaisā, mana armāda čilo
Neesmu tas, kas ar ķieģeli somā pa kvartālu siro
Esmu grāmatu tārps, bet spēju kopsaucēju rast
Ar tiem, kam ir pietiekami stafa, lai apgāztu ziloni
Es tev varu nepatikt, lai vai kā, tava ex man ir fans
Bezgala glance, es esmu ekstravagants
Rakstu savu sesto maņu tā kā M. Šamalans
Tagad viss, ko gribu, paliek bez ņemšanas mans
Man rokas tīras, pret mani tiek ir vērsti ziepjutrauki
Bijām pagrīdē, bet vairāk nebūsim slieku draugi
Ceļam debesskrāpjus, kam griestu nav
Mani un jūsu bāri neiet tik paralēli, lai tu man spiestu pauzi
Sēdi ar bloknotu, veic pierakstus, piezīmes
Rakstu studijā, kas izskatās pēc dienesta viesnīcas
Ēdu tik labi, ka pieceļos pēc mielasta iesvīdis
Domā, tas, ko cep, būs ēdams, ja to pienestu viesmīlis?
Čiepas, kas apmeklē Rīgas līča piekrastes viesnīcas
Apmeklē mūsu konci, lai acis ieplestu priecīgas
Savai veiksmei spēju atrast tikai iemeslus niecīgus
Parasts mirstīgais, bet tas ko rakstu liekas tik dievīgs
Tavās kurpēs man spiež botas, OG man spiež roku
Gribi runāt ciparus? Tava čika man sniedz tos
Tu gaidi, kad iešu prom, bet es palieku bliezt to
Tu gaidi, kad viss saies, un ceri, to Dievs dos
Reiz es biju aktuāls reizi gadā kā Riekstkodis
Nu ņemu spēli rokas un vairs nemāku sviest nost
Ja esmu tev viesos, tu zini, ka liesmos
Man ir tikai ass prāts, bet es ravēju biezokņus
Reperīši piezogas, “Man ir pants priekš tevis
Gribi pull-up'ot uz stu? Man ir blants priekš tevis
Zinu, ka nedzer Piebalgu, man ir Blancs priekš tevis”
Sorry, šauju debesīs, kamēr tavs tanks pie zemes
Kāds reiz teica – tas, ko darām ir kāpņutelpas sūds
Tagad uz steidža pakai cilvēku rādu velna plūsmu
Reti veltu vārdus jums, kas ir dekoratīvi
Pat manus dūmus elpot nespēsi, neturi līdzi
Pirms seta uztaisām trīs trekus
Pēc seta tu nāc klāt un prasi, kad tie izlaisti tiks
Taču man piedurknēs ir kārtējais es-parādos-tad-izgaistu triks
Manam imidžam nevajag dizaina tipus
Šie 550ie uz galda, dodiet kaviāra spaini
Dodiet divus - mani mērķi šajā stadijā ir skaidri
Diskusijas, kuru laikā stāvi maliņā un smaidi
Esmu topā, domā, kaut ko tavas barikādes maina
Pāri lidoju tām, tu to redzēsi, ja tavas binoklis rāda korekti
Un ja neesi mironis bez zinoša prāta
Klīnikā neiztiekam bez slimošanām
Pantiem ir gripa un vēl mums ir tā simptomus pastiprinoša gāze
Viss, ko es gribēju, — atļauties sevi svinēt
Likt tumbām kust un pilēt kā pieprastu telekinēzi
Tagad lai paceļ rokas tie, kas zina īstu, Wiesulis, sangvn, Klīnikas ieraksti, 213